Kopš 2010.gada 17.novembra Latvijai ir piešķirts oficiāli brīvas valsts statuss no aitu un kazu brucelozes (Eiropas Komisijas lēmums 2010/695/ES), līdz ar to arī visām aitu un kazu novietnēm Latvijā piešķirts oficiāli brīvas novietnes statuss.

Lai Latvija saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas valsts statusu, ik gadu uz brucelozi laboratoriski jāizmeklē ne mazāk kā 5% no kopējā aitu un kazu skaita valstī. Arī Jūsu novietnes aitas vai kazas kādā no gadiem var tikt iekļautas šajos 5 % dzīvnieku, kuri jāizmeklē uz brucelozi.

Lai nodrošinātu labvēlīga valsts statusa saglabāšanu, Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar 2011.gada 20.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.988 „Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus aitām un kazām” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=242025) izlases veidā nosaka tās novietnes, kurās dzīvniekiem attiecīgajā gadā obligāti jāveic noteiktie izmeklējumi.

Atgādiniet praktizējošajam veterinārārstam, lai paraugu pavadrakstā norāda: - izmeklēšanas mērķi: valsts uzraudzība par komersanta līdzekļiem; - pasūtītāju: ierakstot attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldi.

Laboratorisko izmeklējumu izmaksas varat apskatīt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” mājas lapā: https://www.bior.lv/lv/pakalpojumi/cenradis , atverot „Veterinārmedicīnas izmeklējumi”. Prasības nepildīšanas gadījumā attiecīgā novietne zaudēs oficiāli brīvo statusu un tai tiks noteikts dzīvnieku pārvietošanas un dzīvnieku produkcijas tirdzniecības aizliegums, turklāt visas izmaksas, kas saistītas ar statusa atgūšanu, būs jāsedz novietnes īpašniekam.

Kopš 2012.gada 27.jūlija Latvijai ir piešķirts oficiāli brīvas valsts statuss no govju enzootiskās leikozes (Eiropas Komisijas lēmums 2012/449/ES). Lai Latvija saglabātu no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas valsts statusu un līdz ar to arī govju novietnes saglabātu oficiāli brīvu statusu, jāturpina laboratoriski izmeklēt dzīvniekus uz govju enzootisko leikozi visās govju novietnēs, kurās tie ir sasnieguši 24 mēnešu vecumu, tā lai ik gadu uz govju enzootisko leikozi būtu izmeklēti liellopi ne mazāk kā 20% liellopu novietņu, kuras ir oficiāli brīvas no govju enzootiskās leikozes un tajās atrodas vecāki par 24 mēnešiem dzīvnieki.

Lai nodrošinātu labvēlīga valsts statusa saglabāšanu, Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar 2011.gada 15.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.880 „Govju enzootiskās leikozes uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=239760) nosaka tās novietnes, kurās atbilstošā vecuma dzīvniekiem attiecīgajā gadā obligāti jāveic noteiktie izmeklējumi.

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem sertificēts vaislas bullis jāizmeklē uz govju enzootisko leikozi vienu reizi gadā.

Tā kā šī ir valsts uzraudzībā esoša infekcijas slimība, tad nepieciešams, lai izmeklējumi no laboratorijas tiktu nosūtīti un saglabāti LDC datu bāzē, un nākamajā gadā Jūsu novietne atkal netiktu iekļauta novietņu sarakstā dzīvnieku obligātajai izmeklēšanai uz govju enzootisko leikozi. Ministru kabineta noteikumi Nr.880 nosaka, ka dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus par kontroles paraugu ņemšanu, to nosūtīšanu uz valsts zinātniskā institūta „Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” (BIOR) references laboratoriju un laboratorisko izmeklēšanu (t. i. veterinārārsta un laboratoriskās izmaksas).

Atgādiniet praktizējošajam veterinārārstam, lai paraugu pavadrakstā norāda: - izmeklēšanas mērķi: valsts uzraudzība par komersanta līdzekļiem; - pasūtītāju: ierakstot attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldi.

Laboratorisko izmeklējumu izmaksas varat apskatīt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” mājas lapā: https://www.bior.lv/lv/pakalpojumi/cenradis atverot „Veterinārmedicīnas izmeklējumi”.

Ja netiks veikti izmeklējumi, attiecīgā novietne zaudēs oficiāli brīvo statusu un tai tiks noteikts dzīvnieku pārvietošanas un dzīvnieku produkcijas realizācijas aizliegums, turklāt visas izmaksas, kas saistītas ar statusa atgūšanu, būs jāsedz novietnes īpašniekam.

Kopš 2012.gada 19.aprīļa Latvijai ir piešķirts oficiāli brīvas valsts statuss no govju brucelozes (Eiropas Komisijas lēmums 2012/204/ES). Lai Latvija saglabātu no govju brucelozes oficiāli brīvas valsts statusu un līdz ar to arī govju novietnes - oficiāli brīvu statusu, ik gadu uz govju brucelozi laboratoriski jāizmeklē dzīvnieki, kuri ir vecāki par 24 mēnešiem, 0,2 procentos govju novietņu valstī ar 95 procentu ticamību. Arī Jūsu novietne kādā no gadiem var tikt iekļauta to novietņu skaitā, kurās dzīvnieki jāizmeklē uz brucelozi.

Lai nodrošinātu labvēlīga valsts statusa saglabāšanu, Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar 2012.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.881 „Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus govīm” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=253584) izlases veidā nosaka tās novietnes, kurās dzīvniekiem attiecīgajā gadā obligāti jāveic noteiktie izmeklējumi.

Tā kā šī ir valsts uzraudzībā esoša infekcijas slimība, tad nepieciešams, lai izmeklējumi no laboratorijas tiktu nosūtīti un saglabāti LDC datu bāzē, un nākamajā gadā Jūsu novietne atkal netiktu iekļauta novietņu sarakstā dzīvnieku obligātajai izmeklēšanai uz govju brucelozi. Ministru kabineta noteikumi Nr.881 nosaka, ka dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus par kontroles paraugu ņemšanu, to nosūtīšanu uz laboratoriju un laboratorisko izmeklēšanu (t. i. veterinārārsta un laboratoriskās izmaksas). Toties aizdomu gadījumos par dzīvnieka inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi, piemēram, govs aborta gadījumā, nekavējoties jāziņo praktizējošam veterinārārstam. šādos gadījumos gan veterinārārsta, gan laboratoriskās izmaksas joprojām tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem, lai noskaidrotu iespējamos aborta cēloņus un izslēgtu dzīvnieka saslimšanu ar brucelozi vai kādu citu infekcijas slimību.

Atgādiniet praktizējošajam veterinārārstam, lai paraugu pavadrakstā norāda: - izmeklēšanas mērķi: valsts uzraudzība par komersanta līdzekļiem; - pasūtītāju: ierakstot attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldi.
Laboratorisko izmeklējumu izmaksas varat apskatīt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” mājas lapā: https://www.bior.lv/lv/pakalpojumi/cenradis , atverot „Veterinārmedicīnas izmeklējumi”.

Ja netiks veikti izmeklējumi, attiecīgā novietne zaudēs oficiāli brīvo statusu un tai tiks noteikts dzīvnieku pārvietošanas un dzīvnieku produkcijas realizācijas aizliegums, turklāt visas izmaksas, kas saistītas ar statusa atgūšanu, būs jāsedz novietnes īpašniekam.

Lai nodrošinātu govju veneriskās kampilobakteriozes uzraudzību un apkarošanu, Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar 2012.gada 24.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.507 „Govju venēriskās kampilobakteriozes uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=250471) nosaka tās novietnes, kurās dzīvnieku reģistrā reģistrētajiem vaislas buļļiem attiecīgajā gadā obligāti jāveic noteiktie izmeklējumi.

Noteikumi paredz, ka visus novietnē esošos vaislas buļļus, kas ir vecāki par 12 mēnešiem laboratoriski izmeklē, lai noteiktu kampilobakteriozes ierosinātāja klātbūtni:
1. divas reizes gadā vaislas buļļus, kas atrodas dzīvnieku spermas ieguves un sagatavošanas uzņēmumos, izmeklējot spermas vai smegmas paraugus trīs reizes ar 10 dienu intervālu;

2. vienu reizi gadā vaislas buļļus, kas tiek turēti dabīgai govju lecināšanai, izmeklējot spermas vai smegmas paraugus vienu reizi.

Lūdzam veikt izmeklējumus dzīvniekiem līdz šī gada 1.novembrim.
Tā kā šī ir valsts uzraudzībā esoša infekcijas slimība, tad nepieciešams, lai izmeklējumi no laboratorijas tiktu nosūtīti un saglabāti LDC datu bāzē. Ministru kabineta noteikumi Nr.507 nosaka, ka dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus par kontroles paraugu ņemšanu, to nosūtīšanu uz laboratoriju un laboratorisko izmeklēšanu (veterinārārsta un laboratoriskās izmaksas).
Toties aizdomu gadījumos par dzīvnieka inficēšanos vai saslimšanu ar kampilobakteriozi, piemēram, govs aborta gadījumā, nekavējoties jāziņo praktizējošam veterinārārstam. šādos gadījumos gan veterinārārsta, gan laboratoriskās izmaksas tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem, lai noskaidrotu iespējamos aborta cēloņus un izslēgtu dzīvnieku saslimšanu ar kampilobakteriozi vai kādu citu infekcijas slimību.

Atgādiniet praktizējošajam veterinārārstam, lai paraugu pavadrakstā norāda: - izmeklēšanas mērķi: valsts uzraudzība par komersanta līdzekļiem; - pasūtītāju: ierakstot attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldi.

Laboratorisko izmeklējumu izmaksas varat apskatīt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” mājas lapā: https://www.bior.lv/lv/pakalpojumi/cenradis , atverot „Veterinārmedicīnas izmeklējumi”.

Prasības nepildīšanas gadījumā attiecīgai novietnei tiks noteikts dzīvnieku pārvietošanas, dzīvnieku produktu (spermas) tirdzniecības vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkcijas realizācijas aizliegums.

Lai nodrošinātu zirgu infekciozās anēmijas (INAN) uzraudzību un apkarošanu, Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar 2012.gada 10.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.40 „Zirgu infekciozās anēmijas uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība”, (http://www.likumi.lv/doc.php?id=242657) nosaka tās novietnes, kurās dzīvnieku reģistrā reģistrētajiem zirgu dzimtas dzīvniekiem attiecīgajā gadā obligāti jāveic noteiktie izmeklējumi uz zirgu infekciozo anēmiju.
No 2012. gada ne retāk kā reizi trijos gados zirgiem, kas vecāki par 12 mēnešiem, ir jāveic seroloģiskie izmeklējumi uz zirgu infekciozo anēmiju (INAN).

Tā kā šī ir valsts uzraudzībā esoša infekcijas slimība, tad nepieciešams, lai izmeklējumi no laboratorijas tiktu nosūtīti un saglabāti LDC datu bāzē, un nākamajā gadā Jūsu izmeklētais zirgs atkal netiktu iekļauts sarakstā obligātajai izmeklēšanai uz zirgu INAN.

Ministru kabineta noteikumi Nr.40 nosaka, ka dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus par kontroles paraugu ņemšanu, to nosūtīšanu uz laboratoriju un laboratorisko izmeklēšanu (t. i. veterinārārsta un laboratoriskās izmaksas).
Par zirgu izmeklējumiem, kas tiks izmeklēti citas valsts laboratorijā: zirgu īpašniekam testēšanas pārskata kopija jānosūta uz PVD attiecīgo pārvaldi.

Atgādiniet praktizējošajam veterinārārstam, lai paraugu pavadrakstā norāda: - izmeklēšanas mērķi: valsts uzraudzība par komersanta līdzekļiem; - pasūtītāju: ierakstot attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldi.

Laboratorisko izmeklējumu izmaksas varat apskatīt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” mājas lapā: https://www.bior.lv/lv/pakalpojumi/cenradis , atverot „Veterinārmedicīnas izmeklējumi”.

Ja netiks veikti izmeklējumi, attiecīgai novietnei tiks noteikts dzīvnieku pārvietošanas aizliegums.

Lai nodrošinātu Maedi-Visnas uzraudzību un kontroli, kā arī lai saglabātu piešķirto Maedi–Visna statusu aitu novietnei, Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) saskaņā ar 2014.gada 20.maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 251 „Kārtība, kādā aitu sugas dzīvniekiem veic slimības Maedi-Visna uzraudzību, kontroli un apkarošanu” nosaka tās novietnes, kurās attiecīgajā gadā aitu sugas dzīvniekiem jāveic noteiktie izmeklējumi uz Maedi –Visnu, Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 251, dienests piešķir un saglabā MN, MP, M1, M2 un M3 tipa novietnes statusu. Dienests novietnei saglabā:

1) M1 tipa novietnes statusu, ja reizi gadā ir izmeklēti kontroles paraugi no visiem pamatganāmpulka dzīvniekiem, kas ir vecāki par 12 mēnešiem un atrodas vienā novietnē, un iegūtie rezultāti ir negatīvi. Kazu sugas dzīvniekus, kuri ir vecāki par 12 mēnešiem un kurus tur kopā ar aitu sugas dzīvniekiem, reizi gadā izmeklē seroloģiski, nosakot specifiskās antivielas pret kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

2) M2 tipa novietnes statusu, ja reizi gadā ir izmeklēti kontroles paraugi no visiem pamatganāmpulka dzīvniekiem, kas ir vecāki par 12 mēnešiem un atrodas vienā novietnē, un iegūtie rezultāti ir negatīvi. Kazu sugas dzīvniekus, kuri ir vecāki par 12 mēnešiem un kurus tur kopā ar aitu sugas dzīvniekiem, reizi gadā izmeklē seroloģiski, nosakot specifiskās antivielas pret kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;

3) M3 tipa novietnes statusu, ja reizi trijos gados ir izmeklēti kontroles paraugi no visiem pamatganāmpulka dzīvniekiem, kas ir vecāki par 12 mēnešiem un atrodas vienā novietnē, un iegūtie rezultāti ir negatīvi. Kazu sugas dzīvniekus, kuri ir vecāki par 12 mēnešiem un kurus tur kopā ar aitu sugas dzīvniekiem, reizi gadā izmeklē seroloģiski, nosakot specifiskās antivielas pret kazu artrīta-encefalīta ierosinātāju, un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

Ja M1, M2 vai M3 tipa novietnē ievieto dzīvniekus no novietnes ar zemāku statusu, šī novietne iegūst tās novietnes statusu, no kuras ievesti dzīvnieki.

Maedi-Visna ir valsts uzraudzībā esoša infekcijas slimība, tāpēc ir nepieciešams, lai izmeklējumi no laboratorijas tiktu nosūtīti un saglabāti LDC datu bāzē.
Ministru kabineta noteikumi Nr.251 nosaka, ka dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus par kontroles, klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugu ņemšanu, nosūtīšanu un laboratorisko izmeklēšanu.

Atgādiniet praktizējošajam veterinārārstam, lai paraugu pavadrakstā norāda:
 - izmeklēšanas mērķi: valsts uzraudzība par komersanta līdzekļiem; 
 - pasūtītāju: ierakstot attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldi.

Laboratorisko izmeklējumu izmaksas varat apskatīt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” mājas lapā: https://www.bior.lv/lv/pakalpojumi/cenradis  atverot „Veterinārmedicīnas izmeklējumi”.