Sadaļā „Obligāti veicamie izmeklējumi novietnē” ir pieejami dati par obligāti veicamajiem izmeklējumiem novietnē, saskaņā ar dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības programmu Latvijas Republikas teritorijā. Ganāmpulka īpašnieks un dzīvnieku turētājs var apskatīt veicamo izmeklējumu sarakstu attiecīgā novietnē ar norādīto dzīvnieku skaitu vai dzīvnieku, kuram ir jāveic obligātais laboratoriskais izmeklējums. Atlasi var veikt, atlasot datus par konkrētu novietni, novadu, pagastu vai pēc infekcijas slimības un perioda.
Obligāti veicamie laboratoriskie izmeklējumi ir jāveic uz aitu, kazu brucelozi, aitu Maedi – Visna, govju brucelozi, govju enzootisko leikozi, kampilobakteriozi, infekciozo rinotraheītu, govju virusālo diareju, trihomonozi.
Kopš 2010.gada 17.novembra Latvijai ir piešķirts oficiāli brīvas valsts statuss no aitu un kazu brucelozes (Eiropas Komisijas lēmums 2010/695/ES), līdz ar to arī visām aitu un kazu novietnēm Latvijā piešķirts oficiāli brīvas novietnes statuss.
Lai Latvija saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas valsts statusu, ik gadu uz brucelozi laboratoriski jāizmeklē ne mazāk kā 5% no kopējā aitu un kazu skaita valstī. Arī Jūsu novietnes aitas vai kazas kādā no gadiem var tikt iekļautas šajos 5 % dzīvnieku, kuri jāizmeklē uz brucelozi.
Lai nodrošinātu labvēlīga valsts statusa saglabāšanu, Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar 2011.gada 20.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.988 „Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus aitām un kazām” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=242025) izlases veidā nosaka tās novietnes, kurās dzīvniekiem attiecīgajā gadā obligāti jāveic noteiktie izmeklējumi.
Atgādiniet praktizējošajam veterinārārstam, lai paraugu pavadrakstā norāda: - izmeklēšanas mērķi: valsts uzraudzība par komersanta līdzekļiem; - pasūtītāju: ierakstot attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldi.
Laboratorisko izmeklējumu izmaksas varat apskatīt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” mājas lapā: https://www.bior.lv/lv/pakalpojumi/cenradis , atverot „Veterinārmedicīnas izmeklējumi”. Prasības nepildīšanas gadījumā attiecīgā novietne zaudēs oficiāli brīvo statusu un tai tiks noteikts dzīvnieku pārvietošanas un dzīvnieku produkcijas tirdzniecības aizliegums, turklāt visas izmaksas, kas saistītas ar statusa atgūšanu, būs jāsedz novietnes īpašniekam.
Kopš 2012.gada 27.jūlija Latvijai ir piešķirts oficiāli brīvas valsts statuss no govju enzootiskās leikozes (Eiropas Komisijas lēmums 2012/449/ES). Lai Latvija saglabātu no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas valsts statusu un līdz ar to arī govju novietnes saglabātu oficiāli brīvu statusu, jāturpina laboratoriski izmeklēt dzīvniekus uz govju enzootisko leikozi visās govju novietnēs, kurās tie ir sasnieguši 24 mēnešu vecumu, tā lai ik gadu uz govju enzootisko leikozi būtu izmeklēti liellopi ne mazāk kā 20% liellopu novietņu, kuras ir oficiāli brīvas no govju enzootiskās leikozes un tajās atrodas vecāki par 24 mēnešiem dzīvnieki.
Lai nodrošinātu labvēlīga valsts statusa saglabāšanu, Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar 2011.gada 15.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.880 „Govju enzootiskās leikozes uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=239760) nosaka tās novietnes, kurās atbilstošā vecuma dzīvniekiem attiecīgajā gadā obligāti jāveic noteiktie izmeklējumi.
Saskaņā ar minētajiem noteikumiem sertificēts vaislas bullis jāizmeklē uz govju enzootisko leikozi vienu reizi gadā.
Tā kā šī ir valsts uzraudzībā esoša infekcijas slimība, tad nepieciešams, lai izmeklējumi no laboratorijas tiktu nosūtīti un saglabāti LDC datu bāzē, un nākamajā gadā Jūsu novietne atkal netiktu iekļauta novietņu sarakstā dzīvnieku obligātajai izmeklēšanai uz govju enzootisko leikozi. Ministru kabineta noteikumi Nr.880 nosaka, ka dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus par kontroles paraugu ņemšanu, to nosūtīšanu uz valsts zinātniskā institūta „Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” (BIOR) references laboratoriju un laboratorisko izmeklēšanu (t. i. veterinārārsta un laboratoriskās izmaksas).
Atgādiniet praktizējošajam veterinārārstam, lai paraugu pavadrakstā norāda: - izmeklēšanas mērķi: valsts uzraudzība par komersanta līdzekļiem; - pasūtītāju: ierakstot attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldi.
Laboratorisko izmeklējumu izmaksas varat apskatīt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” mājas lapā: https://www.bior.lv/lv/pakalpojumi/cenradis atverot „Veterinārmedicīnas izmeklējumi”.
Ja netiks veikti izmeklējumi, attiecīgā novietne zaudēs oficiāli brīvo statusu un tai tiks noteikts dzīvnieku pārvietošanas un dzīvnieku produkcijas realizācijas aizliegums, turklāt visas izmaksas, kas saistītas ar statusa atgūšanu, būs jāsedz novietnes īpašniekam.
Kopš 2012.gada 19.aprīļa Latvijai ir piešķirts oficiāli brīvas valsts statuss  no govju brucelozes (Eiropas Komisijas lēmums 2012/204/ES). Lai Latvija  saglabātu no govju brucelozes oficiāli brīvas valsts statusu un līdz ar to arī  govju novietnes - oficiāli brīvu statusu, ik gadu uz govju brucelozi  laboratoriski jāizmeklē dzīvnieki, kuri ir vecāki par 24 mēnešiem, 0,2 procentos govju novietņu valstī ar 95 procentu ticamību. Arī Jūsu novietne kādā no gadiem var tikt iekļauta to novietņu skaitā, kurās dzīvnieki jāizmeklē uz brucelozi.
            
            Lai nodrošinātu  labvēlīga valsts statusa saglabāšanu, Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā  ar 2012.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.881 „Kārtība, kādā  veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus govīm” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=253584) izlases veidā nosaka  tās novietnes, kurās dzīvniekiem attiecīgajā gadā obligāti jāveic noteiktie  izmeklējumi.
            
            Tā kā šī ir valsts  uzraudzībā esoša infekcijas slimība, tad nepieciešams, lai izmeklējumi no  laboratorijas tiktu nosūtīti un saglabāti LDC datu bāzē, un nākamajā gadā Jūsu  novietne atkal netiktu iekļauta novietņu sarakstā dzīvnieku obligātajai  izmeklēšanai uz govju brucelozi. Ministru kabineta noteikumi Nr.881 nosaka, ka  dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus par kontroles paraugu ņemšanu,  to nosūtīšanu uz laboratoriju un laboratorisko izmeklēšanu (t. i.  veterinārārsta un laboratoriskās izmaksas). Toties aizdomu gadījumos par  dzīvnieka inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi, piemēram, govs aborta  gadījumā, nekavējoties jāziņo praktizējošam veterinārārstam. šādos gadījumos  gan veterinārārsta, gan laboratoriskās izmaksas joprojām tiks segtas no valsts  budžeta līdzekļiem, lai noskaidrotu iespējamos aborta cēloņus un izslēgtu  dzīvnieka saslimšanu ar brucelozi vai kādu citu infekcijas slimību.
            
            Atgādiniet  praktizējošajam veterinārārstam, lai paraugu pavadrakstā norāda: - izmeklēšanas  mērķi: valsts uzraudzība par komersanta līdzekļiem; - pasūtītāju: ierakstot  attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldi. 
            Laboratorisko izmeklējumu izmaksas varat apskatīt Pārtikas drošības,  dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” mājas lapā: https://www.bior.lv/lv/pakalpojumi/cenradis , atverot „Veterinārmedicīnas izmeklējumi”. 
            
            Ja netiks veikti izmeklējumi, attiecīgā  novietne zaudēs oficiāli brīvo statusu un tai tiks noteikts dzīvnieku  pārvietošanas un dzīvnieku produkcijas realizācijas aizliegums, turklāt visas  izmaksas, kas saistītas ar statusa atgūšanu, būs jāsedz novietnes īpašniekam.
Lai nodrošinātu govju veneriskās kampilobakteriozes uzraudzību un apkarošanu,  Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar 2012.gada 24.jūlija Ministru  kabineta noteikumiem Nr.507 „Govju venēriskās kampilobakteriozes uzraudzības,  kontroles un apkarošanas kārtība” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=250471) nosaka tās novietnes,  kurās dzīvnieku reģistrā reģistrētajiem  vaislas buļļiem  attiecīgajā gadā obligāti jāveic noteiktie izmeklējumi.
          
          Noteikumi paredz, ka  visus novietnē esošos vaislas buļļus, kas ir vecāki par 12 mēnešiem  laboratoriski izmeklē, lai noteiktu kampilobakteriozes ierosinātāja klātbūtni:
          1. divas reizes gadā  vaislas buļļus, kas atrodas dzīvnieku spermas ieguves un sagatavošanas  uzņēmumos, izmeklējot spermas vai smegmas paraugus trīs reizes ar 10 dienu  intervālu;
          
          2. vienu reizi gadā  vaislas buļļus, kas tiek turēti dabīgai govju lecināšanai, izmeklējot spermas  vai smegmas paraugus vienu reizi.
          
          Lūdzam veikt  izmeklējumus dzīvniekiem līdz šī gada 1.novembrim.
          Tā kā šī ir valsts  uzraudzībā esoša infekcijas slimība, tad nepieciešams, lai izmeklējumi no  laboratorijas tiktu nosūtīti un saglabāti LDC datu bāzē. Ministru kabineta  noteikumi Nr.507 nosaka, ka dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus par  kontroles paraugu ņemšanu, to nosūtīšanu uz laboratoriju un laboratorisko  izmeklēšanu (veterinārārsta un laboratoriskās izmaksas).
          Toties aizdomu gadījumos  par dzīvnieka inficēšanos vai saslimšanu ar kampilobakteriozi, piemēram, govs  aborta gadījumā, nekavējoties jāziņo praktizējošam veterinārārstam. šādos  gadījumos gan veterinārārsta, gan laboratoriskās izmaksas tiks segtas no valsts  budžeta līdzekļiem, lai noskaidrotu iespējamos aborta cēloņus un izslēgtu  dzīvnieku saslimšanu ar kampilobakteriozi vai kādu citu infekcijas slimību.
          
          Atgādiniet  praktizējošajam veterinārārstam, lai paraugu pavadrakstā norāda: - izmeklēšanas  mērķi: valsts uzraudzība par komersanta līdzekļiem; - pasūtītāju: ierakstot  attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldi. 
          
          Laboratorisko izmeklējumu izmaksas varat apskatīt Pārtikas drošības,  dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” mājas lapā: https://www.bior.lv/lv/pakalpojumi/cenradis , atverot „Veterinārmedicīnas izmeklējumi”. 
          
          Prasības nepildīšanas  gadījumā attiecīgai novietnei tiks noteikts dzīvnieku pārvietošanas, dzīvnieku  produktu (spermas) tirdzniecības vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkcijas  realizācijas aizliegums.
Lai nodrošinātu  Maedi-Visnas uzraudzību un kontroli, kā arī lai saglabātu piešķirto Maedi–Visna statusu  aitu novietnei, Pārtikas  un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) saskaņā ar 2014.gada 20.maija  Ministru kabineta noteikumiem Nr. 251 „Kārtība, kādā aitu sugas dzīvniekiem  veic slimības Maedi-Visna uzraudzību, kontroli un apkarošanu” nosaka tās  novietnes, kurās attiecīgajā gadā aitu sugas dzīvniekiem jāveic noteiktie  izmeklējumi uz Maedi –Visnu,    Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.  251, dienests piešķir un saglabā MN, MP, M1, M2 un M3 tipa  novietnes statusu. Dienests novietnei saglabā:
1) M1 tipa  novietnes statusu, ja reizi gadā ir izmeklēti kontroles paraugi no visiem  pamatganāmpulka dzīvniekiem, kas ir vecāki par 12 mēnešiem un atrodas vienā  novietnē, un iegūtie rezultāti ir negatīvi. Kazu sugas dzīvniekus, kuri ir  vecāki par 12 mēnešiem un kurus tur kopā ar aitu sugas dzīvniekiem, reizi gadā  izmeklē seroloģiski, nosakot specifiskās antivielas pret kazu  artrīta-encefalīta ierosinātāju, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;
2) M2 tipa  novietnes statusu, ja reizi gadā ir izmeklēti kontroles paraugi no visiem pamatganāmpulka  dzīvniekiem, kas ir vecāki par 12 mēnešiem un atrodas vienā novietnē, un  iegūtie rezultāti ir negatīvi. Kazu sugas dzīvniekus, kuri ir vecāki par 12  mēnešiem un kurus tur kopā ar aitu sugas dzīvniekiem, reizi gadā izmeklē  seroloģiski, nosakot specifiskās antivielas pret kazu artrīta-encefalīta  ierosinātāju, un iegūtie rezultāti ir negatīvi;
3) M3 tipa  novietnes statusu, ja reizi trijos gados ir izmeklēti kontroles paraugi no  visiem pamatganāmpulka dzīvniekiem, kas ir vecāki par 12 mēnešiem un atrodas  vienā novietnē, un iegūtie rezultāti ir negatīvi. Kazu sugas dzīvniekus, kuri  ir vecāki par 12 mēnešiem un kurus tur kopā ar aitu sugas dzīvniekiem, reizi  gadā izmeklē seroloģiski, nosakot specifiskās antivielas pret kazu  artrīta-encefalīta ierosinātāju, un iegūtie rezultāti ir negatīvi.
Ja M1, M2 vai M3 tipa  novietnē ievieto dzīvniekus no novietnes ar zemāku statusu, šī novietne iegūst  tās novietnes statusu, no kuras ievesti dzīvnieki.
Maedi-Visna ir valsts uzraudzībā esoša infekcijas slimība, tāpēc ir  nepieciešams, lai izmeklējumi no laboratorijas tiktu nosūtīti un saglabāti LDC  datu bāzē.
Ministru kabineta noteikumi Nr.251 nosaka, ka dzīvnieku īpašnieks vai turētājs  sedz izdevumus par kontroles, klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugu  ņemšanu, nosūtīšanu un laboratorisko izmeklēšanu.
Atgādiniet praktizējošajam veterinārārstam, lai paraugu pavadrakstā norāda:
 - izmeklēšanas mērķi: valsts uzraudzība par komersanta  līdzekļiem; 
 - pasūtītāju: ierakstot attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldi.
Laboratorisko izmeklējumu izmaksas varat apskatīt Pārtikas drošības,  dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” mājas lapā: https://www.bior.lv/lv/pakalpojumi/cenradis  atverot „Veterinārmedicīnas  izmeklējumi”.